Ēkas pēc energoefektivitātes klases tiek iedalītas sešās energoefektivitātes klasēs - no F, kas ir viszemākā klase līdz A, kas ir visaugstākā klase.

Atbilstību kādai klasei nosaka vērtējot, cik konkrētajā ēkā tiek patērēta siltuma enerģija tās apkurei, mērot to kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā. Energoefektivitātes klases no F līdz C tiek vērtētas kā pamata energoefektivitātes klases, bet A un B tiek vērtētas kā paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkas.

Kāds ir patēriņš katrai no energoefektivitātes klasēm?

• A klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;
• B klase –energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 40 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 60 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;
• C klase –energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 60 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 80 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;
• D klase –energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 80 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 100 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;
• E klase –energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 100 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 150 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;
• F klase –energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, ēkai nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

Piemēram, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados būvētās ēkas atbilst E (100 līdz 150 kilovatstundas gadā uz kvadrātmetru) vai D (80 līdz 100 kilovatstundas gadā uz kvadrātmetru) energoefektivitātes klasei. To īpašniekiem tad arī paveras visplašākās iespējas ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.